11. aprīlis 2020

Pieci galvenie jautājumi uzņēmumu gada pārskatu gatavošanai pandēmijas laikā

Autors Diāna Krišjāne

EY Baltijas valstu Revīzijas nodaļas partnere

Latvijas sertificēta revidente. Mīl profesionālus izaicinājumus. Ar entuziasmu skatās uz jauniem veidiem un pieeju jautājumu risināšanā. Patiesi tic teicienam: "Tu neuzzināsi, kamēr nepamēģināsi."

11. aprīlis 2020
Related topics Revīzijas pakalpojumi

Parasti ap šo laiku jau tiek iesniegta daļa uzņēmumu gada pārskatu un revīzijas process virknei uzņēmumu jau ir beidzies. Citiem tas iet pilnā sparā.

Arī šogad daudzi uzņēmēji cenšas neatlikt finanšu pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu, lai arī COVID-19 vīrusa ietekmē likumdevējs ir atlicis pārskatu iesniegšanu par trim mēnešiem. Taču mainījušies ir ne tikai termiņi. Pandēmijas ietekmē mainījusies ir arī uzņēmēju un revidentu pieeja gada pārskatu saturam.

Uzņēmumu gada pārskatu galvenais uzdevums faktiski ir dot pārliecību par uzņēmuma patieso stāvokli. Akcionāriem, nodokļu administrācijai, partneriem un citām iesaistītajām pusēm ir jāvar uzticēties, ka tas, kas rakstīts pārskatos ir pamatots un ticami atbilst šodienas situācijai. Vīrusa krīzes ietekmē mums ir ar svaigu skatu jāizvērtē šie atslēgas vārdi – “pārliecība un spēja uzticēties pārskatos sniegtajai informācijai”. Praktiski tas nozīmē pastiprināti pievērst uzmanību šādiem 5 jautājumiem:

Pirmkārt, uzņēmumu vadībai jāizvērtē biznesa darbības turpinātības princips. Šis jautājums ir katra revīzijas procesa sastāvdaļa, taču šogad tam ir cits svars. Uzņēmumu vadībai, gatavojot pārskatus, ir jānovērtē likviditāte un jāapskata dažādi iespējamie krīzes efekti. Šeit galvenais ir atklātība un piesardzība – krīze ietekmē faktiski jebkuru uzņēmumu un pārskatos vadībai jāatklāj, kādi riski un kādi nenoteiktības faktori varētu ietekmēt uzņēmuma spēju turpināt darbību. Krīzes situācijā uzņēmums, kurš atklāti atspoguļo savas darbības nenoteiktību, investoriem nodrošina vairāk pārliecības, ka par visu ir padomāts, nekā tas, kurš uzskata, ka viss būs kā parasti.

Otrkārt, jānovērtē iespējamie zaudējumi un nepieciešamība veidot uzkrājumus. Krīzes situācija visdrīzāk ietekmēs nākotnes ieņēmumu projekciju un to, kā pildīsies budžeti. Izvērtējot nepieciešamību vedot uzkrājumus, uzņēmumiem reālistiski jānovērtē līdzekļu atgūšanas iespējas un ir svarīgi laicīgi un atklāti atspoguļot pieņēmumus, uz kuriem ir balstītas nākotnes ieņēmumu prognozes.

Treškārt, COVID-19 ietekmē daudziem uzņēmumiem ir jāmaina savs darbības modelis, tiek ietekmēta naudas plūsma, mainās pieprasījums utml. Uzņēmumiem ir jāmaina nereti pat liels daudzums ar līgumu attiecībām – jāparedz garāki piegāžu vai apmaksas termiņi, jāmaina telpu nomas nosacījumi un citas līgumu izmaiņas. Būtiska krīzes ietekme var būt uz finanšu institūciju kredītu līgumu izpildi – kredītiestādes šobrīd nāk pretī aizņēmējiem un piedāvā kredītbrīvdienas un citus atvieglojumus, taču institūciju vadībai jādomā, vai šādas līgumu attiecību izmaiņas nemaina kredītportfeļa vērtību un, vai ir adekvāti novērtēti iespējamie zaudējumi no spējas atgūt kredītus krīzes situācijā.

Ceturtkārt, uzņēmumu vadībai daļa aktīvu un pasīvu ir jāvērtē to patiesajā vērtībā. Tas nozīmēs izvērtēt, vai konkrēto aktīvu un pasīvu vērtība ir mainījusies krīzes ietekmē, ņemot vērā visu zināmo informāciju pārskatu gatavošanas laikā. Finanšu pārskatu lietotājam ir jāvar saprast, vai aktīvu un pasīvu novērtējumā ir ņemta vērā krīzes ietekme, cik lielā mērā tā novērtēta, kādi ir bijuši pieņēmumi. Tāpat kā citkārt, atklātība ir kritiski svarīgs princips šajā jautājumā. 

Piektkārt, Latvijas valdība ir ieviesusi dažādus nodokļu atvieglojumu pasākumus uzņēmumu atbalstam krīzes laikā. Uzņēmumu vadībai jānovērtē, cik lielā mērā atbalsta pasākumi attiecas uz konkrēto uzņēmumu, kā šādi atbalsta pasākumi ir jāgrāmato, vai tiem ir ietekme uz pārskata periodu un vai tie ir atbilstoši atspoguļoti pārskatos, lai finanšu ziņojumu lietotājs varētu saprast nodokļu atvieglojumu ietekmi uz konkrētā uzņēmuma darbības rādītājiem šodien vai nākotnē.

Kopsavilkums

Finašu pārskatu gatavošanu un revīzijas procesu atvieglos paļaušanās uz fundamentālu principu – labs finanšu pārskats ir tas, kas sniedz pārliecību par uzņēmuma darbības patieso stāvokli. Krīzes situācijā tas nozīmēs atklāti novērtēt un atspoguļot tos nenoteiktības faktorus, kas ietekmē uzņēmumu.

Par šo rakstu

Autors Diāna Krišjāne

EY Baltijas valstu Revīzijas nodaļas partnere

Latvijas sertificēta revidente. Mīl profesionālus izaicinājumus. Ar entuziasmu skatās uz jauniem veidiem un pieeju jautājumu risināšanā. Patiesi tic teicienam: "Tu neuzzināsi, kamēr nepamēģināsi."

Related topics Revīzijas pakalpojumi