12. jūlijs 2020
ey-person-working-on-laptop-from-home

COVID-19 paātrinās ikdienas pārnesi uz digitālo telpu

Autors Nauris Kļava

EY Latvija Konsultāciju pakalpojumu nodaļas partneris

Atbild par EY Konsultāciju pakalpojumu projektiem un nodaļas vadību.

12. jūlijs 2020

Arvien lielāka digitālo pakalpojumu izmantošana sadzīvē iezīmē digitālo mājsaimniecību strauju pieaugumu.

Atziņas:
  • Parādās vesela virkne digitālo pakalpojumu, kurus cilvēki ir sākuši lietot tieši pandēmijas iespaidā.
  • Pieaug jau lietoto digitālo pakalpojumu apjoms.
  • Jaunie padziļināti digitālo pakalpojumu lietošanas paradumi liek piešķirt augstāku nozīmi privātuma un datu izmantošanas jautājumiem. 
  • Katrs no šiem elementiem rada jaunu ekonomisko un sociālo attiecību dinamiku un sekas. 

 

EY patērētāju uzvedības starptautiskais pētījums, ko veicām maija beigās un pašā jūnija sākumā parāda, ka ir vesela virkne digitālo pakalpojumu, kurus cilvēki vīrusa krīzes laikā ir lietojuši pirmo reizi – šis visvairāk attiecas uz video zvaniem, kurus pirmo reizi izmantojusi vairāk kā trešdaļa EY pētījuma respondentu. Vēl 15% respondentu pirmo reizi krīzes laikā ir internetā iegādājušies pārtiku un vēl tikpat ir pirmo reizi veikuši citus pirkumus tiešsaistē. 7% pirmo reizi sākuši veikt sadzīves maksājumus internetā. Šie ir būtiski rādītāji, jo jāņem vērā, ka reiz cilvēki ir izmēģinājuši jaunu un ērtu pakalpojumu, ir liela iespēja, ka tas kļūs par paradumu un attiecīgi mainīs šo patērētāju uzvedību pat tad, kad pandēmija būs beigusies.

Pieug  arī to digitālo pakalpojumu lietošanas apjoms, kurus cilvēki izmantoja jau pirms vīrusa krīzes. Proti, gandrīz puse EY pētījuma respondentu atzīts, ka kopumā lieto internetu vairāk kā agrāk, bet 38% norāda, ka lieto vairāk tieši sociālos medijus. Vēl 36% norāda, ka vairāk lieto TV straumēšanas pakalpojumus, bet katrs trešais ir vairāk skatījies dažādu bezmaksas saturu. Savukārt katrs piektais atzīmē, ka arvien biežāk vienā mājsaimniecībā vairāki cilvēki izmanto dažādus digitālos pakalpojumus vienlaicīgi, piemēram, kamēr viens ģimenes loceklis sarunājas video zvanā, cits veic pirkumus internetā, bet vēl cits – skatās kādu filmu video straumēšanas platformā. 

Būtiskākais secinājums no šīs tendences ir tas, ka palielinoties digitālo pakalpojumu izmantošanas apjomam un laikam, šis laiks un interese tiek novirzīta no kaut kā cita. Cilvēku laiks un patērētāju uzmanība ir ierobežots resurss – ja cilvēki vairāk laika pavada tiešsaistē, tie mazāk laika velta kut kam citam. Mūsu pētījums parāda arī, ka cilvēki vairāk pieņem viedierīču biežu izmantošanu, proti, tikai 29% patērētāju apzināti mēģina pavadīt laiku bez viedierīču lietošanas – pagājušā gada oktobrī apzināti uz laiku nolikt malā viedtālruni vēlējās 49% mūsu līdzīga pētījuma respondentu. Tātad, cilvēki arvien vairāk pieņem, ka viedierīces ir pastāvīgs sadzīves pavadonis. 

Novērots, ka jaunie digitālie paradumi rada jaunus satraukumus. Piemēram, 52% mūsu pētījuma dalībnieku norāda, ka tos satrauc iespēja, ka mājas viedierīces iegūst privātu un profesionālu informāciju, bet katrs ceturtais pētījuma respondents uztraucas, ka uzņēmumi nespēs nodrošināt privāto datu drošību. Savukārt, katrs trešais video zvanu lietotājs satraucas, ka tiešsaistes saziņu var uzlauzt hakeri. Kopumā varam secināt, ka būtiski ir augusi cilvēku apzinātība par savu datu nozīmi un to datu apjomu, kas nonāk viedierīču un pakalpojumu sniedzēju rīcībā.  

Latvijā mēs jau redzam interesantus piemērus, kur lielie pārtikas zīmoli veido savus interneta veikalus, bet transporta uzņēmumi gandrīz visu saskarsmi ar klientiem jau pārcēluši digitālā vidē gan ar specializētām lietotnēm, gan izmantojot trešo pušu maksājumu platformas. Savukārt tirdzniecības nozare kļūst par hibrīdu, kur veikalus papildina pašapkalpošanās iespējas un digitālās lietotnēs balstīti piegādes risinājumi. Pat parasti tradicionāla komunālo pakalpojumu nozare Latvijā jau izmanto digitālos rīkus klientu apkalpošanā un arī šeit pieaugoša automatizācija ir tikai laika jautājums.
Nauris Kļava
EY Latvija Konsultāciju pakalpojumu nodaļas partneris

Noslēgumā jāsecina, ka “digitālo mājsaimniecību” iesakņošanās visdrīzāk nozīmēs to, ka paātrināsies visi tie digitālo pārmaiņu procesi, kas jau bija sākušies pirms vīrusa krīzes. Proti, visam, kas notiek fiziskajā sadzīves telpā kļūs arvien grūtāk konkurēt ar digitālo telpu. Tas attiecas gan uz uzņēmējdarbību, gan arī sociālo vidi, izglītību, attiecībām, mentālo veselību. Faktiski jebkuram sabiedrības un ekonomikas dalībniekam ir jāpārvērtē – kas ir mana klātbūtne un uzvedības modelis digitālajā telpā? Vai esmu tam gatavs, kas man ir jāmaina manos paradumos? Šobrīd katram Latvijas uzņēmējam ir vērts vēlreiz novērtēt savu biznesu ar domu – ko šeit vēl var digitalizēt?

Nozares atšķiras pēc tā, cik lielā mērā tās var tikt digitalizētas – piemēram, masu mediji visdrīzāk ir ceļā uz pilnīgu digitalizāciju. Tāpat arī visdažādāko veidu finanšu pakalpojumi, kur tikšanās ar klientiem drīzāk ir kļuvusi par izņēmumu, nevis ierasto praksi. Turpretī daudzās citās nozarēs, kuras balstās uz fizisku klātbūtni un procesiem, piemēram, pārtikas rūpniecībā, ir jānovērtē, kādas ir digitalizācijas iespējas? 

Kopsavilkums

Arvien lielāka ikdienas dzīves pārnese uz digitālo telpu ir neizbēgama un pandēmija šo procesu paātrina. Svarīgi, ka mēs šo pārnesi īstenojam laicīgi, mērķtiecīgi un pārdomāti. 

Par šo rakstu

Autors Nauris Kļava

EY Latvija Konsultāciju pakalpojumu nodaļas partneris

Atbild par EY Konsultāciju pakalpojumu projektiem un nodaļas vadību.