Latvijā COVID-19 ietekmē cilvēki visvairāk sagaida gan tehnoloģiju lomas, gan nevienlīdzības pieaugumu

Jaunākais EY sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju, atklāj, ka pandēmijas ietekmē visvairāk, jeb 64% Latvijas iedzīvotāju sagaida tehnoloģiju lomas pieaugumu ikdienas dzīvē, taču 60% iedzīvotāju bažījas arī par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos. 

EY Connected Citizens ir liela mēroga pētījums par arvien ciešāk digitāli savienotas sabiedrības vērtībām, bažām un uzskatiem, kā arī tehnoloģiju lomu dzīves kvalitātes un ekonomikas izaugsmes attīstībā, tostarp COVID-19 kontekstā.

Igaunijā šie rādītāji ir samērā līdzīgi –  tehnoloģiju lomas pieaugums arī tiek atzīts par galveno pandēmijas efektu – to sagaida 62% igauņu, tomēr par ienākumu nevienlīdzības pieaugumu bažījas nedaudz mazāk kā Latvijā – to norāda 51% igauņu. Lietuvā, savukārt, par galveno pandēmijas efektu tiek sagaidīta ekonomikas izaugsme (tā domā 57% iedzīvotāju), bet tehnoloģiju lomas pieaugumu sagaida vien 37% lietuviešu, kamēr par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos satraucas 41% Lietuvas iedzīvotāju.

Jāatzīmē, ka jautājumā par pandēmijas ietekmi būtiski atšķiras Latvijas un Rietumeiropas valstu iedzīvotāju domas. Piemēram, Vācijā krīzes ietekmē visvairāk tiek sagaidīts valdības tēriņu pieaugums sociālai drošībai, kā uzskata 49% Vācijas iedzīvotāju, bet tehnoloģiju lomas pieaugums tiek minēta kā otra galvenā tendence, kas radīsies pandēmijas ietekmē – to sagaida 48% vāciešu, bet tikai 41% vāciešu sagaida ienākumu nevienlīdzības pieaugumu. Francijā tehnoloģiju lomas pieaugumu COVID-19 rezultātā sagaida 42% iedzīvotāju, bet ienākumu nevienlīdzības pieaugumu – tikai 34%.

Cilvēki vēlas apgūt digitālās prasmes un aktīvi iesaistīties valsts un pašvaldību politikas īstenošanā

Kontekstā ar bažām par nevienlīdzību, vairākums Latvijas cilvēku, jeb 58%, ir norādījuši, ka labprāt piedalītos valsts veidotā apmācību programmā, lai veicinātu savas digitālās prasmes. Šie rādītāji ir izteikti līdzīgi gan Lietuvā (63%), gan Igaunijā (58%).

Tāpat, Latvijas iedzīvotāji izrāda aktīvu interesi par ciešāku iesaisti valsts un pašvaldību darbā, izmantojot tiešsaistes kanālus. Piemēram, 73% Latvijas iedzīvotāju vēlētos izmantot balsošanu internetā lēmumu pieņemšanai par dažādiem pašvaldību līmeņa pakalpojumiem, bet 70% labprāt izmantotu tiešsaistes aplikāciju saziņai ar pašvaldību par ikdienas norisēm, un problēmām, bet 64% izmantotu aplikāciju, lai izteiktu viedokli par savas apkaimes attīstības plāniem. Savukārt, 67% Latvijas cilvēku labprāt izmantotu tiešsaistes balsošanu, lai novērtētu vai pat atsauktu vēlētas amatpersonas vēlēšanu starplaikā.

Valsts pārvalde digitālās tehnoloģijas cīņā ar pandēmiju izmantojusi samērā neefektīvi

EY Connected Citizens parāda, ka tikai 25% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valdība un valsts iestādes ir efektīvi izmantojušas digitālās tehnoloģijas cīņā ar pandēmiju, kamēr 63% uzskata, ka valsts pārvaldes rīcība ar digitāliem risinājumiem ir bijusi vai nu ļoti vai samērā neefektīva.

Šī situācija būtiski atšķiras Igaunijā, kurā valsts reakciju tehnoloģiju ziņā kā ļoti vai samērā efektīvu uzskata 44% cilvēku (tikpat to uzskata par samērā vai ļoti neefektīvu). Lietuvā vērtējums ir līdzīgāks Igaunijai – šeit 41% cilvēku valsts rīcību vērtē kā efektīvu, bet 48% kā ļoti vai samērā neefektīvu.

Tehnoloģijas padara dzīvi labāku, taču vairos nevienlīdzību

Pētījums kopumā parāda, ka vairāk kā 98% iedzīvotāju katrā Baltijas valstī lieto internetu vismaz reizi dienā un 77% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tehnoloģijas padara dzīvi labāku (81% Baltijā kopumā). Tomēr, tikai 16 % sagaida, ka sabiedrība kļūs vienlīdzīgāka tehnoloģiju ietekmē. Tāpat arī 37% uzskata, ka tehnoloģijas piešķirs vairāk ietekmes tiem, kuri jau šobrīd ir turīgi un ietekmīgi, kamēr 19% uzskata, ka tehnoloģijas sniedz vairāk ietekmes vidusmēra iedzīvotājiem.