23. aprīlis 2020

Pieci soļi COVID-19 pandēmijas pārvarēšanai uzņēmumiem

Autors

Guntars Krols

EY Baltijas Stratēģijas un Darījumu konsultāciju partneris, EY Centrālās, Austrumu un Dienvidaustrumu Eiropas (CESA) Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas operatīvās darbības direktors (COO), Ziemeļu klastera Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs

Guntars Krols ir sniedzis konsultācijas klientiem vairāk nekā 500 projektu ietvaros, pārsvarā uzņēmumu apvienošanas un pārņemšanas darījumos Baltijā pēdējos 20 gadus. Tehnoloģiju un DIY entuziasts.

23. aprīlis 2020

Pagājuši vairāki mēneši, kopš COVID-19 vīruss sāka izplatību, bet šobrīd jau sasniedzis pat katru tālāko pasaules nostūri. Sākotnējo neziņu ir nomainījusi pielāgošanās jauniem apstākļiem un izlēmīga rīcība gan no valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju puses.

Laiks mums ir devis iespēju arī strukturēti novērtēt, kā uzņēmumiem rīkoties vīrusa krīzes laikā un šeit mēs izdalītu piecas prioritārās rīcības grupas, kam pievērst uzmanību pandēmijas laikā:

Pirmkārt, darbinieku veselība un drošība ir galvenā prioritāte ar ko jāsāk. Tas pats attiecas uz visiem cilvēkiem, kas var būt saskarsmē ar uzņēmuma darbiniekiem – pircēji, piegādātāji, partneri utml. Vispirms jānovērtē un jārīkojas, lai darba un biznesa vidi padarītu maksimāli drošu – tātad videokonferences nomaina tikšanās, veikalos tiek ieviesti plaši drošības un distancēšanās pasākumi. Šim posmam lielā mērā jau esam pāri.  Latvijas gadījumā esam labā situācijā – kopīgiem spēkiem krīze tiek vadīta un ir izdevies izvairīties no vīrusa daudz smagāk ietekmētu Rietumvalstu pieredzes. Tomēr nedrīkstam zaudēt modrību un kļūt pašapmierināti - drošības pasākumi jāturpina un jāuzlabo.

Otrkārt, uzņēmumiem jāpārvērtē sava stratēģija krīzes laikam. Gandrīz nenovēršami, ka ikdienas bizness uzrādīs apjomu kritumu. Krīzes stratēģijas laikā jāsāk ar likviditātes pastāvīgu uzraudzīšanu un jāīsteno stingra disciplīna darba kapitāla vadībai, pastiprināti jāseko maksājumu termiņiem un krājumu pieaugumam. Līdztekus jānovērtē finanšu riski – vai ir kādas saistības, kuras nevarēs izpildīt?

Krīzei būs negatīva ietekme uz daudzu aktīvu vērtību, ieskaitot nekustamo īpašumu, jo krīze samazinās nākotnes ieņēmumu projekciju, kas bieži ir šodienas vērtības izpratnes pamatā. Uzņēmējiem jāpatur prātā, ka noteiktu aktīvu vērtības, kas agrāk likās stabilas, var nebūt konstantas.

Tāpat jānovērtē, kādā situācijā ir uzņēmuma partneri – pat ja pašam uzņēmumam ar finanšu vadību viss izskatās kārtībā, kādi riski varētu rasties no partneru un piegādātāju grūtībām pildīt savas saistības? Jāatceras, ka likviditātes pasliktināšanās riski var rasties gan iekšēji, gan ārēji. Lai veiktu šādu visaptverošu izvērtējumu, iesakām sagatavot vairākus attīstības modeļus, testējot uzņēmuma likviditātes un finanšu stāvokļa jūtību pie dažādiem krīzes attīstības variantiem.

Treškārt, jāatceras par komunikāciju – uzņēmumiem jābūt atklātiem un pieejamiem saziņā ar partneriem, lai varētu īstenot pārmaiņu plānus krīzes laikam. Klusēšanas radīta neziņa pati par sevi var radīt jaunas problēmas. Galvenās uzņēmumu auditorijas komunikācijai parasti būs darbinieki, klienti, piegādātāji, finanšu partneri, investori un valsts pārvaldes iestādes. Jāatceras, ka katra no šīm cilvēku grupām sastopas ar nenoteiktību par plašu jautājumu loku – atklātība un skaidra argumentācija palīdzēs uzņēmumam saglabāt savu pozīciju gan krīzes periodā, gan laikā pēc tam.

Ceturtkārt, jāseko līdzi un jāizmanto valsts atbalsta iespējas – daudzas nozares nespēs tikt galā ar globālas pandēmijas satricinājumiem bez valsts iesaistes un valsts atbalsts var būt kritiski trūkstošais elements, lai uzņēmums izdzīvotu un saglabātu darbiniekus. Svarīgi ir šīs iespējas izmantot atbildīgi.

Latvijas valdība ir rīkojusies izlēmīgi un, kas svarīgi, ļoti ātri. Kamēr daudzviet pasaulē tikai tika runāts par ekonomikas atbalstu, Latvijā pabalsti un garantijas jau bija pieejamas. Uzņēmējiem jāizmanto valsts pretīmnākšana, lai nosegtu vismaz daļu risku, ko radīs krīze. Daļa risku paliks neatrisināti – tiem tad arī jāvelta uzņēmēju pašu galvenās pūles.

Piektkārt, visbeidzot uzņēmumiem jāgatavojas iziešanai no krīzes. Jāatceras, ka cik strauji ekonomika sarūk krīzes laikā, tikpat spēji tā var augt pēc krīzes. Strādājot krīzes laikā jāseko, vai uzņēmumam saglabājas elastība atsākt augt? Tas rada daudz jautājumus jau tagad, piemēram, vai patiesi darbinieki ir jāatlaiž, ja krītas ieņēmumi? Varbūt ir labāks veids, kā nodrošināt, ka uzņēmums samazina izmaksas tagad, bet saglabā darbiniekus pēc krīzes izaugsmei. Valsts pabalstu sistēma šeit ļoti noder. Tāpat jādomā par kapitālu – vai tas būs pietiekams izaugsmei, vai būs pietiekami likviditātes straujam biznesa pieaugumam? Uzņēmumiem tāpat būs jānovērtē, kā no krīzes būs atguvušies piegādātāji – vai piegāžu ķēdes nebūs jāmaina un jāstiprina?

Jāpatur prātā, ka pēc krīzes Latvijas uzņēmēji atradīsies jaunā situācijā – ekonomika gan šeit, gan starptautiski būs mainījusies. Latvijai ir priekšrocības – mūsu biznesa vide ir tehnoloģiski labi attīstīta, mums ir ļoti laba komunikāciju infrastruktūra un e-pārvaldības risinājumi, kas daudziem uzņēmumiem ļauj strādāt arī krīzes apstākļos. Ne visur ārvalstīs tā ir. Latvijas būtiska priekšrocība ir arī spēja ātri mainīties un pielāgoties. Protams, saglabāsies arī izaicinājumi, it sevišķi eksporta jomā, kurā būs grūtāk pārdot saražoto par tādām pašām cenām kā līdz šim. Iespējams, būs jāmeklē jauni eksporta virzieni un piedāvājumi.

Kopsavilkums

Lai cik smags nebūtu šis laiks, krīze atklās arī jaunas iespējas, prasmes un efektivitātes potenciālu. Varbūt, ka uzņēmumi būs apguvuši jaunus noieta kanālus, jaunu saziņas procesu, būs ieguvuši un izveidojuši jaunu uzticības potenciālu sadarbībā ar klientiem un partneriem. Jāatceras, ka šo krīzes laiku mēs pārdzīvojam kopā – un, ka izaugsme neizbēgami sekos. Tikai jābūt tai gataviem.

Par šo rakstu

Autors

Guntars Krols

EY Baltijas Stratēģijas un Darījumu konsultāciju partneris, EY Centrālās, Austrumu un Dienvidaustrumu Eiropas (CESA) Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas operatīvās darbības direktors (COO), Ziemeļu klastera Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs

Guntars Krols ir sniedzis konsultācijas klientiem vairāk nekā 500 projektu ietvaros, pārsvarā uzņēmumu apvienošanas un pārņemšanas darījumos Baltijā pēdējos 20 gadus. Tehnoloģiju un DIY entuziasts.