“Pētījums apliecina, ka esam moderna sabiedrība, kas ir gatava izmantot digitālās vides iespējas. Valsts digitālo pakalpojumu izmantošanas īpatsvars liecina, ka augļus ir nesusi arī valsts pakalpojumu digitalizācijas pieeja un iedrošināšana šo iespēju izmantošanā. Esam gatavi mainīt savus paradumus un šobrīd sabiedrības gaidas ir saistāmas ar digitālo pakalpojumu augstāku kvalitāti un lietojamību, kā arī gatavību digitālā vidē izmantot arvien kompleksākus pakalpojumus, piem. izglītības, veselības, nodarbinātības, kā arī pilsoniskās līdzdalības jomā. Tas nozīmē, ka digitālā transformācijai jābūt ikvienas nozares fokusā, vienlaikus valsts un privātajam sektoram jāapvieno spēki atbalstot sabiedrību digitālo tehnoloģiju ieguvumu izmantošanā,” saka Gatis Ozols, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Digitālās transformācijas jautājumos.
Sagaida turpmākus tehnoloģiju uzlabojumus plašā pakalpojumu lokā
Pētījums parāda, ka būtiskākās pozitīvās pārmaiņas no tehnoloģiju attīstības Latvijas iedzīvotāji sagaida finanšu jomā, kur digitālās transformācijas uzlabojumus paredz 74% iedzīvotāju, bet vēl 63% sagaida uzlabojumus iepirkšanās sfērā, bet vēl 58% tehnoloģiju iespaidā paredz pozitīvas izmaiņas savā darba un studiju procesā.
Savukārt, vēl 55% Latvijas cilvēku sagaida, ka tehnoloģiju iespaidā uzlabosies arī valsts pakalpojumu sniegšana, kā arī tikpat cilvēku paredz veselības aprūpes pakalpojumu uzlabojumus plašākas tehnoloģiju ieviešanas rezultātā. Salīdzinoši mazāk Latvijas cilvēki sagaida pozitīvas tehnoloģiju viestas pārmaiņas savā izklaidē (35%), mentālās veselības stiprināšanā (25%) un fizisko aktivitāšu un sporta treniņu jomā (21%).
Latvijā aktīvi tiešsaistē izmanto finanšu pakalpojumus, bet mazāk iepērkas
EY pētījums parāda, ka Latvijā pasaules vadošo ekonomiku līmenī ir to cilvēku īpatsvars, kas tiešsaistē pārvalda savas finanses – 69%, kamēr Vācijā to dara 66%, Francijā – 67%, Lielbritānijā – 75% un ASV – 65%. Igaunijā šis skaits ir pat 84%, bet Lietuvā – 77%.
Savukārt, Latvijā tiešsaistē iepērkas 66% iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk par vadošajām pasaules ekonomiku rādītājiem – Vācijā to dara 76% iedzīvotāju, Francijā – 77%, Lielbritānijā – 86%, ASV – 78%. Igaunijā šis skaits ir 70%%, bet Lietuvā – 76%.
Latvijā intensīvi lieto sociālos medijus - līdzīgi kā ASV
Pētījums atklāj, ka tikai 7% Latvijas iedzīvotāju vispār nelieto sociālos medijus, bet 5% tos lieto reti – mazāk kā reizi nedēļā. 78% Latvijas iedzīvotāju sociālo mediju platformas lieto vismaz reizi dienā, bet vēl 10% savos sociālo mediju kontos ieskatās vismaz reizi nedēļā.
Šie rādītāji ir ļoti līdzīgi arī citās Baltijas valstīs un saskan ar, piemēram, ASV iedzīvotāju paradumiem, kur vismaz reizi dienā sociālos medijus lieto 75% iedzīvotāju, bet 14% tos nelieto vispār vai lieto mazāk kā reizi nedēļā. Arī to cilvēku skaits, kas sociālos medijus izmanto īpaši intensīvi Latvijā ir līdzīgs kā ASV – Latvijā “visu laiku” sociālos medijus izmanto 17%, bet ASV – 19%.
Interesanti, ka Latvijā šie rādītāji ir būtiski augstāki kā atsevišķās Rietumvalstīs. Piemēram, Vācijā sociālos medijus nemaz nelieto 16% iedzīvotāju, bet vēl 10% tos lieto mazāk kā reizi nedēļā. Arī Francijā sociālo tīklu nelietotāju skaits ir būtiski ausgtāks kā Latvijā – 13% un vēl 6%, kas tos lieto mazāk kā reizi nedēļā.