Preses relīze

16. februāris 2023

89% enerģijas patērētāju atbalsta enerģētisko neatkarību

EY jaunākais enerģētikas pētījums Energy Transition Consumer Insights, kas divu gadu laikā ir fiksējis vairāk kā 70 tūkstošu enerģētikas gala patērētāju viedokļu dinamiku plašā attīstīto ekonomiku valstu lokā.

Mediju kontaktpersona
Nauris Kļava

EY Latvija Konsultāciju pakalpojumu nodaļas partneris

Atbild par EY Konsultāciju pakalpojumu projektiem un nodaļas vadību.

Rādīt iespējas

EY jaunākais enerģētikas pētījums Energy Transition Consumer Insights, kas divu gadu laikā ir fiksējis vairāk kā 70 tūkstošu enerģētikas gala patērētāju viedokļu dinamiku plašā attīstīto ekonomiku valstu lokā, atklāj, ka gandrīz deviņi no desmit patērētājiem jeb 89% atbalsta enerģētisko neatkarību, pārejot uz atjaunojamiem energoresursiem un enerģijas ražošanu savam patēriņam. Līdztekus, vairums patērētāju vēlas ciešāk sekot līdzi savam enerģijas patēriņam, izmantojot digitālus saziņas rīkus. Tāpat, 39% patērētāju būtu gatavi maksāt vairāk par enerģiju, ja tā tiktu ražota no ilgtspējīgiem avotiem. 

“Atbalstu domai par enerģētisku neatkarību, ar ko cilvēki saprot atkarības mazināšanu no citu valstu enerģijas piegādēm un fosilajiem enerģijas avotiem, virza vairāki faktori – gan arvien vairāk izpratnes par klimata jautājumiem, gan dzīves dārdzības krīze un noteikti arī karš Ukrainā, kas liek pārvērtēt tradicionālo enerģijas tirgu ilgtspēju un stabilitāti, kā arī aicina enerģijas piegādes vērtēt no vērtību viedokļa. Konceptuāls atbalsts enerģētiskai neatkarībai, savukārt, kalpo kā impulss enerģētikas tirgus transformācijai dažādos virzienos, piemēram, Latvijā iedzīvotāju līmenī redzam pieaugošu interesi par saules bateriju paneļiem, bet valsts līmenī – iniciatīvas attīstīt vēja enerģiju,” saka Nauris Kļava, EY partneris Baltijas valstīs.

Dzīves dārdzība rada aktīvāku cilvēku iesaisti sava enerģijas patēriņa pārvaldībā

Dzīves dārdzības krīze it īpaši paaugstina cilvēku uzmanību enerģijas jautājumiem – EY pētījums parāda, ka tikai 15% patērētāju ir apmierināti ar savu enerģijas izmaksu līmeni un tikai 35% ir droši, ka varēs atļauties maksāt par saviem enerģijas izdevumiem tuvāko trīs gadu laikā. Šie apstākļi tirgū rada jaunu pieprasījumu pēc rīkiem un pakalpojumiem, kas cilvēkiem ļautu stabilizēt izmaksas, kā arī aktīvāk pārvaldīt, kad un cik enerģiju izmantot, lai tā būtu lētāka. Kopumā šī tendence rada situāciju, kurā patērētāji daudz aktīvāk iesaistās enerģijas tirgū un cenšas paši vadīt savus enerģijas izmantošanas paradumus un izmaksas.

Cilvēki vēlas digitālus risinājumus arī enerģētikā

“Mūsu pētījums pārliecinoši parāda, ka lietotāji vēlas arvien intensīvāku digitālo risinājumu un komunikācijas kanālu ieviešanu arī savā enerģijas patēriņā, lai sekotu līdzi izmaksām, cenu svārstībām un patēriņa apjomam dažādās dienas stundās. Piemēram, 57% lietotāju vēlas sekot līdzi savam enerģijas patēriņam ar digitāliem rīkiem viedtālrunī vai mājas lapā. Tāpat vairums patērētāju vēlas digitāli pārvaldīt arī maksājumus, pakalpojumu izvēli un salīdzināšanu. Faktiski tikai problēmu risināšanai cilvēki joprojām vēlas tradicionālos saziņas kanālus. Šis parāda, ka enerģētikas uzņēmumi mūsdienās patiesībā vairs nesacenšas tikai ar enerģijas cenu, bet gan ar to, cik ērti, moderni un arī interesanti lietošanā ir to digitālie pārvaldības un saziņas rīki,” saka N. Kļava.

Tāpat pētījums parāda, ka 58% pētījuma dalībnieku vēlas nodot enerģijas lietošanas rādītājus digitālos kanālos un tikai katrs piektais (21%) vēlas pieturēties pie tradicionālas saziņas – izmantojot zvanu centrus vai pastu.

Veidojas ilgtspējīgas enerģijas atbalstītāju vairākums

“Mūsu enerģētikas patērētāju paradumu apkopojums signalizē, ka cilvēki ikdienā vēlas vienlaicīgi sasniegt vairākus mērķus, proti, ietaupīt gan naudu, gan laiku, gan arī dzīvot arvien videi draudzīgāk. Šie savstarpēji saistītie izvēles faktori nosaka cilvēku attieksmi pret enerģijas tirgu un tā dalībniekiem gan pasaulē, gan Latvijā – ražotājiem vairs nepietiek apmierināt tikai vienu patērētāju vajadzību, piemēram, nodrošinot zemāko cenu vai attīstot digitālus saziņas kanālus cilvēku papildus ērtībai. Enerģijas patērētāju dienaskārtība ir kļuvusi daudz sarežģītāka,” turpina N. Kļava.

EY pētījuma datu apkopojums parāda, ka pasaules attīstītajās ekonomikās aptuveni trešdaļa (29%) patērētāju pēc saviem paradumiem un uzskatiem ietilpst ilgtspējīgas enerģētikas virzītāju un entuziastu grupā, proti, cilvēku lokā, kas apzināti izmanto klimatam draudzīgas enerģijas alternatīvas un ir atvērti veikt investīcijas videi draudzīgā enerģētikā. Vēl aptuveni 27% patērētāju ir uzskatāmi par ilgtspējīgas enerģētikas “sabiedrotajiem”, proti, lietotājiem, kas kopumā atbalsta pāreju uz videi draudzīgāku enerģiju un vēlas samazināt gan savu izmantotās enerģijas apjomu, gan tās izmaksas, taču tiem vajadzīgs padoms un atbalsts.

Citi 28% patērētāju ir drīzāk ilgtspējīgas enerģētikas “iesācēji”, kuriem ir maz intereses par enerģētiku, taču tie ir atvērti vienkāršiem risinājumiem. Atlikušie 17% patērētāju pagaidām ir skeptiski pret ilgtspējīgas enerģētikas risinājumiem, taču tos var pārliecināt vajadzība pēc enerģētiskas neatkarības vai lielāka ērtība enerģijas lietošanā.

EY Energy Transition Consumer Insights veikts pēdējo divu gadu laikā, aptaujājot 70 tūkstošus enerģijas gala patērētāju 18 attīstīto ekonomiku valstīs visos kontinentos. Pētījumā ietverti gan tie patērētāji, kas apmaksā enerģijas rēķinus, gan tie mājsaimniecību locekļi, kas izmanto enerģiju, bet nav atbildīgi par to apmaksu.

Rādīt iespējas

  • Lejupielādē jaunāko EY enerģētikas pētījumu "Energy Transition Consumer Insights"