Atbilstība Vispārējai datu aizsardzības regulai: kā var palīdzēt datu analītika

Jaunā Eiropas Savienības (ES) Vispārējās datu aizsardzības regula jeb GDPR, stājoties spēkā 2018. gada 25. maijā, ievadīja jaunu laikmetu datu un privātuma aizsardzības jomā, ieviešot jaunas, visaptverošas prasības, kas attiecas uz jebkuru uzņēmumu, kas apstrādā ES pilsoņu datus.

Pie tam, tās attiecas ne tikai uz ES reģistrētiem uzņēmumiem, bet gan jebkuru, kurš sadarbojas ar ES klientiem.

GDPR ieviešana notiek laikā, kad mūsdienu uzņēmējdarbība, tēlaini izsakoties, slīkst datos – tie tiek ģenerēti un apstrādāti no klientu darījumiem, loģistikas ķēdes, iekšējām IT sistēmām utml. Vienas stundas laikā liels uzņēmums spēj radīt vairākus miljonus darījumu datu ierakstu. Tirgus izpētes uzņēmums IDC prognozē, ka 2025. gadā globālais datu apjoms būs pieaudzis līdz 163 zetabitiem (triljons gigabaitu). Salīdzinājumam, šobrīd pasaulē katru sekundi tiek radīts 1000 reizes vairāk satura, nekā ir ietverts visās cilvēces laikā drukātajās grāmatās.

Uzņēmumiem jātiek galā ar visu šo datu apjomu, lai vadītu savu biznesu un līdztekus – izpildītu visas GDPR prasības. Atrast un novērst datu aizsardzības pārkāpumus šādā informācijas apjomā ir gluži kā meklēt adatu siena kaudzē.

Šeit var palīdzēt padziļinātas datu analītikas rīki jeb izmeklēšanas datu analītika, kas spēj apstrādāt milzīgu apjomu gan strukturētu, gan nestrukturētu datu, identificējot noteiktas datu sakarības un vienlaikus izvērtējot dažādu datu avotu sniegto informāciju. Šāda analītika sniedz ieskatu par iespējamiem riskiem un jautājumiem, kur neieciešama papildu uzmanība vai rīcība. Datu analītikas rīki ļauj pārbaudīt visus apkopotos datus, nevis paļauties tikai uz noteiktu datu izlasi, kas ne vienmēr sniegs pilnīgu informāciju.