EY pētījums: Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas tehnoloģiju uzņēmumiem, zīmoliem un lielveikaliem

EY Baltijas valstu pētījums par sabiedrības uzticību dažādām institūcijām un uzņēmumiem aptver 15 sektorus – sākot no ikdienā izmantotiem pakalpojumiem līdz valstiskām struktūrām. Pētījums sniedz padziļinātu ieskatu sabiedrības uztverē par šo nozaru reputāciju un uzticamības līmeni.

Visaugstāko sabiedrības uzticību Latvijā bauda tehnoloģiju uzņēmumi – tiem pilnībā vai daļēji uzticas 81,7 % aptaujāto, kamēr neuzticību pauž tikai 1,7 %. Ar līdzīgi augstiem rādītājiem seko pārtikas, dzērienu un personīgās higiēnas zīmoli, kuriem uzticas 81,1 % iedzīvotāju, bet neuzticību pauž vien 2 %. Trešajā vietā ierindojas lielveikali, kam uzticas 78,5 % respondentu, savukārt neuzticību pauž 3,7 %.

Tehnoloģiju nozares augsto uzticības līmeni pēdējos gados veicinājusi tās spēja nodrošināt ērtus, personalizētus un ikdienā viegli lietojamus risinājumus, kā arī konsekventu klientu pieredzi, inovācijas un caurspīdīgu komunikāciju ar dažādām sabiedrības grupām.

Augstu uzticību sabiedrībā saglabā arī veselības aprūpes sektors, kuram uzticas 77,3 % iedzīvotāju, kā arī finanšu pakalpojumu sniedzēji ar 75,6 % uzticības līmeni. Abām nozarēm raksturīgs salīdzinoši zems neuzticības rādītājs – aptuveni 5 %, kas norāda uz to būtisko lomu cilvēku ikdienā un spēju nodrošināt drošības un paredzamības sajūtu.

Vidējā uzticības līmenī ierindojas neatkarīgie tirgotāji, kuriem uzticas 72,1 % aptaujāto, taču vienlaikus 9,8 % norāda uz uzticības trūkumu, kas iespējams saistīts ar atšķirīgu klientu pieredzi. Tīklu jeb franšīzes tirgotājiem uzticas 64,8 % iedzīvotāju, saglabājot salīdzinoši zemu neuzticības līmeni – 6,4 %.

Farmācijas nozares uzņēmumiem uzticas 69,7 % sabiedrības, komunālo pakalpojumu sniedzējiem – 65,6 %, bet pašvaldībām – 65,3 %. Šajās jomās neuzticības līmenis sasniedz 8–10 %, kas var norādīt uz atšķirībām pakalpojumu kvalitātē dažādos reģionos un sabiedrības grupās.

Izklaides sektoram uzticas 60,8 % aptaujāto, savukārt 6,7 % pauž neuzticību, kas norāda uz šīs nozares ciešo saikni ar subjektīvu un emocionālu lietotāju pieredzi.

Salīdzinoši zemā uzticības zonā ierindojas nevalstiskās organizācijas, kurām uzticas 58,9 % iedzīvotāju, kā arī tiešsaistes tirgotāji, kuriem uzticību pauž 49,2 %, bet neuzticas 9,5 %. Šajās nozarēs būtisku lomu spēlē informācijas pieejamība, digitālās pieredzes kvalitāte un drošības jautājumi.

Mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju – 48,7 % – uzticas plašsaziņas līdzekļiem, savukārt neuzticības līmenis sasniedz 15,3 %, kas ir otrs augstākais rādītājs pētījumā. Viskritiskāk sabiedrība vērtē valsts valdību – tai uzticas 47,3 % iedzīvotāju, bet neuzticību pauž 22,4 %, kas ir augstākais neuzticības līmenis starp visām analizētajām institūcijām. Baltijas mērogā Latvija šajā rādītājā atrodas starp Igauniju un Lietuvu.